FAQ
Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes par bruģēšanu
Bruģa ieklāšanas izmaksas var uzzinā piesakot objekta apsekošanu. Tas ir nepieciešams, lai saprastu kādi darbi ir jāveic un cik sarežīts ir darba uzdevumus. Saprotot iepriekš minētos faktorus tiek sastādīta tāme, tas tā notiek, jo bruģa ieklāšanas cenu ietekmē ļoti daudz faktori.
Galvenie cenu noteicošie faktori ir bruģējāmās platības lielums, esošās grunts sastāvs, nepieciešamā slodzes izturība, bruģa veids, raksta sarežģītība, objekta attālums no materiālu ražotājiem, tehnikas piekļūšana objektam un reizēm klientu neparastās vēlmes.
Jā, var, ja vien to dara pareizi. Un tas nozīmē, ka vissvarīgākais darbs ir laukuma sagatavošana, jo bruģis ir tikai ceļa virsējā kārtā. Pamatni veido no šķembām un smiltīm neatkarīgi no tā, vai paredzēts uzklāt asfaltu vai bruģi, bet, ja vieta ir mitra, pamatnes sagatavošana prasīs vairāk laika un resursu.
Ceļa seguma pīrāgu veido šķembas, smilts/sīkšķembas un bruģis, un šis pīrāgs ir apmēram 30 cm biezs. Svarīgi vispirms norakt melnzemi, mālu vai smiltis ar māla piemaisījumu (ja tas ir vairāk nekā 5%). Tātad jānorok viss, kas sala ietekmē kustas, līdz gruntij (smiltīm), kas labi drenē ūdeni. Ja, piemēram, vēl 30 cm dziļumā ir māls vai melnzeme, tas jānorok, līdz parādās smiltis, vai jārok vismaz 40-60 cm dziļumā Latvijas centrālajos rajonos, 25-50cm rietumu rajonos, 60-80cm austrumu rajonos (dziļāk par vidējā sasaluma robežu Latvijā!). Tad ber smiltis, tās blietē, atkal ber un blietē, kamēr var sākt veidot 30 cm pīrāgu.
Jāņem vērā, ka nereti mājas atrodas purvainā vietā, grunts ir vāja, tāpēc tā jānostiprina ar ģeosintētiskiem materiāliem.
Kad apakšslānis sagatavots, uzber apmēram 20 cm šķembu un noblietē, tad ber smilts virskārtu, ko arī noblietē. Tikai tad ir gatavs pamats, lai klātu bruģi. Kad bruģis uzlikts, uzber smiltis un ar slotu saslauka tās spraugās. Bruģi noblietē, un tas ir gatavs lietošanai.
Apmales parasti liek, pirms tiek bērtas šķembas. Tā kā uzstādīšana ir samērā dārga, maliņas ap bruģēto laukumu mēdz betonēt. Kad bruģis ir uzklāts, pa perimetru norok izlīdzinošo kartu aptuveni 5-10 cm dziļumā (līdz šķembām) un 10-15 cm platumā, ieber nedaudz mitra betona masas un, kad tā izžūst, uzber zemi.
Ja plānotajam celiņam nav lielu līkumu vai nav kādā īpašā veidā jāsalāgo raksts, parasti nepieciešamajam bruģa daudzumam pieskaita 2–3% rezervei. Ja ieplānotajam bruģēsanas laukumam ir daudz rādiusu, tad jāieplano papildus 5-10% bruģa. Taču jāņem vērā, ka bruģis ir novietots uz paletēm, turklāt tās pārdot pilnas, nevis kādu daļu. Tātad pērkot attiecīgais bruģa daudzums jau būs noapaļots uz augšu.
To gan vajadzētu izdomāt pašiem, labus piemērus var atrast izmantojot google, pinterest. Bruģis ir pieejams dažādās krāsās un formās, ir arī granīta bruģis un laukakmens bruģis. Var miksēt, kombinēt, izveidot, piemēram, laukumus vai ceļus ar joslām, kurās aug zāle. Noteikti nevajadzētu skopoties ar krāsaino bruģi – tas ir tikai nedaudz dārgāks par pelēko, taču ļoti atdzīvina segumu. Jāņem vērā, ka bruģa mozaīkas ieklāšana būs dārgāka nekā parasto bruģa ķieģelīšu ielikšana.
Zāle nav monstrs, kas spēj izlauzties caur šķembas un smilts slānim, tā vienkārši iesējas bruģa spraugās. Ja tas jau noticis, vienīgais risinājums ir ravēšana. Bet, lai nepieļautu zālītes iesēšanos, spraugas regulāri jāpiepilda ar smiltīm – katru pavasari uzber un ieslauki. Tā ir normāla kopšana, par ko daudzi bruģa īpašnieki piemirst.